Mājas lieta
No 2010 gada 28. septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 908 „Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi”. Turpmāk visu dzīvojamo ēku dokumentiem jābūt sakārtotiem un pieejamiem iedzīvotājiem pēc pirmā pieprasījuma. No mājas grāmatas varēsim uzzināt daudz interesanta par sava daudzstāvu nama finansiālo stāvokli, veiktajiem remonta darbiem un namu pārvaldes turpmākajiem plāniem.
– Tas ir pirmais dokuments, kas patiesi raksturo māju, – par mājas lietu saka Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Igors Trubko. – Jaunie Ministru kabineta noteikumi iedzīvotājiem ir izdevīgi, tie padarīs informāciju par mājokli visiem pieejamu un saprotamu.
– Vai tad agrāk mājas grāmata nebija obligāti jāaizpilda?
– Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā teikts, ka mājas lieta iekārtojama par katru dzīvojamo māju, bet līdz šim vēl nebija precīzi noteikts, kā tieši jāizskatās šai lietai. Tagad beidzot aprakstītas visas četras mājas grāmatas obligātās sadaļas un precizētas prasības attiecībā pret tajās iekļautajiem dokumentiem.
– Kāpēc valdība ir lēmusi, ka mājas lieta ir dalāma četrās daļās?
– Tas palīdzēs sakārtot dokumentus. Mājas lietas pirmajā sadaļā jābūt īpašuma tiesības apliecinošajiem dokumentiem – zemesgrāmatas apliecībai, kadastrālās uzmērīšanas lietai, zemesgabala plānam utt. Otrajā sadaļā iekļauj ziņas par dzīvokļu īpašniekiem un viņiem piederošajām kopīpašuma domājamām daļām. Pēc mājas grāmatas varēs arī redzēt, kā mainījušies īpašnieki katram konkrētam dzīvoklim. Trešajā sadaļā ietilpst tehniskā dokumentācija – plāni, projekti, tāmes. Savukārt ceturtajā sadaļā tiek apkopoti visi grāmatvedības dokumenti.
– Kam jākārto mājas lieta?
– Tas atkarīgs no tā, kam saskaņā ar pārvaldīšanas līgumu iedzīvotāji uzticēs šo funkciju. Kārtot lietu var vai nu mājas īpašnieku pilnvarota persona, pārvaldnieks vai arī dzīvokļu īpašnieku biedrības priekšsēdētājs. Kopsapulce šo pienākumu var uzticēt, teiksim, astotā dzīvokļa saimniekam.
– Kas var iepazīties ar mājas lietu?
– Saņemot rakstisku pieprasījumu, lietas kārtotājam jāiepazīstina dzīvokļa īpašnieks ar dokumentiem, kas attiecas uz viņa īpašumu. Apskatīt dokumentus viņam ļaus mājas lietas kārtotāja klātbūtnē. Šāda prasība noteikta personas datu aizsardzības nolūkā, un tā garantē, ka cilvēks nejauši neiegūs par kaimiņiem tādas ziņas, kuras tie vēlētos neizpaust.
– Tātad visa lieta pilnībā joprojām nevienam nebūs pieejama?
– Nē, to varēs lasīt vai nu pārvaldnieks, vai dzīvokļu īpašnieku kopsapulces pilnvarota persona. Pēc tam lietā obligāti būs jānorāda, kas kādas sadaļas ir skatījis. Tas vajadzīgs, lai viena dzīvokļa saimnieks iegūtās ziņas neizmantotu pret cita dzīvokļa saimnieku.
– Redakcija ir saņēmusi sūdzību: mainoties pārvaldniekam, iepriekšējais nevēlas atdot mājas lietu sava darba pārņēmējam. Vai noteikumos ir norādīts, kā aizsargāt iedzīvotāju intereses?
– Jāsaprot, ka mājas lieta nav ne pārvaldnieka, ne dzīvokļu īpašnieku biedrības īpašums. Tāpēc, lemjot par pārvaldnieka maiņu, iedzīvotājiem kopsapulcē uzreiz jāpieņem lēmums par to, kas konkrēti pārņems mājas lietu no iepriekšējā pārvaldnieka. Piebildīšu: ja mājas lieta atrodas pie kāda no mājas iemītniekiem, tās nodošana apsaimniekojošā uzņēmuma vai pārvaldnieka maiņas gadījumā vispār nevar radīt nekādas problēmas.
– Kā izskatīsies šī lieta?
– Noteikumos nav teikts, ka dokumentiem obligāti ir jābūt saspraustiem vienā komplektā. Daļa lietas var glabāties papīra dokumenta formā, daļa – elektroniskā. Bet pēc pirmā pieprasījuma tā ir jāapkopo un jānodod iedzīvotāju pilnvarotajai personai.
– Vai tādas mājas lietas tika kārtotas pirms MK noteikumu pieņemšanas?
– Domāju, ka 90 procentos māju tādu lietu nav, bieži vien dokumenti tiek glabāti izklaidus. Tāpēc valdības pieņemtajam lēmumam būs nopietnas sekas. MK noteikumi jau stājušies spēkā, un ja rīt mājas iemītnieki nolems mainīt pārvaldnieku, iepriekšējam būs šī lieta viņiem jāizsniedz.
– Vai mājas grāmata ir vajadzīga arī tad, ja iedzīvotāji negrasās mainīt pārvaldnieku?
– Jā, jo tajā atrodas atbildes uz visiem iedzīvotāju jautājumiem. Kāpēc cēlusies maksa par apsaimniekošanu? Pamatojums – mājas lietā. Cik maksāja remonta darbi? Atkal visi dokumenti vietā!
– Bet pašvaldības namu pārvaldēm, kas apkalpo tūkstošiem māju, nāksies veltīt milzum daudz pūļu tādai lietvedībai. Vai MK noteikumus spēs pildīt lielie uzņēmumi?
– Lielajām namu pārvaldēm tiešām nāksies labi pastrādāt, lai sakārtotu mājas grāmatas. Tā kā pēdējo desmit gadu laikā daudzas organizācijas ir mainījušās, apvienojušās un tā tālāk, būs jāsaved kārtībā desmitiem tūkstošu dokumentu. Apjomīgs uzdevums! Lielajām namu pārvaldēm personālā būs jāparedz speciālists, kas pārzinās mājas grāmatas. Tāds cilvēks būs nepieciešams, lai ikviens iedzīvotājs, iepriekš brīdinājis namu pārvaldi par savu nodomu, jebkurā laikā varētu iepazīties ar viņam pieejamajiem dokumentiem.
– Kur namu pārvalde ņems naudu tāda darbinieka algošanai?
– Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem lietvedības izdevumi tiek iekļauti apsaimniekošanas maksā.
avots kopaa.lv
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums
8.pants. Mājas lieta
(1) Mājas lieta iekārtojama par ikvienu dzīvojamo māju.
(2) Mājas lietā ietveramā informācija apkopojama šādās sadaļās:
1) dzīvojamās mājas pamatdokumenti — nekustamā īpašuma tiesības apliecinošs dokuments, dzīvojamās mājas (dzīvokļa īpašuma) kadastrālās uzmērīšanas lieta, piesaistītā zemesgabala robežu plāns un līgums par piesaistītā zemesgabala lietošanu;
2) dzīvojamās mājas īpašnieks (īpašnieki), valsts dzīvojamās mājas valdītājs, dzīvokļu īpašnieki (saraksts);
3) tehniskā dokumentācija — dzīvojamās mājas tehniskā pase (plāni, shēmas), projektu dokumentācija, energopase un energoplāns, mājas tehniskā apsekojuma atzinumi u.c.;
4) ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītie dokumenti — dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, dzīvokļu īpašnieku izveidoto biedrību, kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību statūti vai savstarpēji noslēgtais dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums, dzīvojamās mājas īpašnieka (īpašnieku) pieņemtie lēmumi, tajā skaitā dzīvokļu īpašnieku kopsapulču pieņemtie lēmumi, uz pārvaldīšanas darbībām attiecināmie līgumi, pārvaldīšanas darba plāni, budžeta pārskati u.c.
(3) Mājas lieta glabājas pie dzīvojamās mājas īpašnieka, bet, ja mājai ir vairāki īpašnieki, — pie pārvaldnieka, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi.
(4) Mājas lietas vešanas un aktualizācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. Šo Ministru kabineta noteikumu prasības neattiecas uz viendzīvokļa mājām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.07.2010. likumu, kas stājas spēkā 30.07.2010.)